Nikolajs Stūris ir Latvijas armijas virsnieks un mākslinieks, kura dzīves gājums un gleznu motīvi ir cieši saistīti ar Latvijas Valsts neseno pagātni. Viņa gleznās attēlotie notikumi ar aculiecinieka tiešumu dod iespēju ielūkoties Latvijai nozīmīgos vēstures notikumos.
Altārgleznas kreisajā pusē ar nosaukumu “Zemes saimnieks” – ir attēlots sējēja tēls, kas kopējā kompozīcijā simbolizē darbu un cerību ģimenes nākotnes vārdā. Triptiha centrālā kompozīcija ar nosaukumu “Mūs aizdzen Golgātas ceļā. Ardievu dzimtene !” ir Latviešu zemniecības izsūtīšanas aina 1949. gadā, kurā redzams lopu vagons ar izsūtīšanai nolemtajām zemnieku ģimenēm. Nikolaja tēva un vecāsmātes stāvi ir attēloti kompozīcijas centrā. Abās pusēs dzelzceļa vagonam izsūtīšanai nolemtos apsargā PSRS drošības komitejas kareivji. Altārgleznas labā spārna kompozīcija ar nosaukumu “7 pēdas svešumā” redzama izsūtīto nezināmās kapa vietas Sibīrijas plašumos.
Triptiha kompozīciju vainago kokā izgriezta ceļa rādītāja – Staļina portrets ar izstieptu asiņainu roku. Nikolaja tēvs un vecāmāte gāja bojā izsūtījumā, viņu kapa vietas nav zināmas.
1949 gadā tika izsūtīti 40 tūkstoši Latvijas zemnieku, tai skaitā sirmgalvji un mazi bērni. Lai labāk būtu saprotams traģēdijas apjoms, 1945.gada 25. martā izsūtīto Latvijas pilsoņu skaits ir tāds pats kā 2023. gada 27. Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku
kopējais skaits.
“Timsēni” ir dzimto māju aina, kuru autors ir gleznojis no dabas un no liela attāluma. Pēc Nikolaja Stūra vecāku izsūtīšanas ģimenes saimniecība tika konfiscēta, mājās tika iemitinātas svešas strādnieku ģimenes un Nikolajam Stūrim aizliedza tēva mājām tuvoties. Glezna veidota mirdzošos krāsu toņos, tai pievienotas lauku darbos iesaistītu cilvēku figūras. Kopējā ainavas noskaņa veido sajūtu par mīļām atmiņām un zaudētas paradīzes vietu. Nikolajs Stūris savās tēva mājās tā arī nekad neatgriezās.
“Vorkutas ogļrači streiko” ir glezna, kas tapusi pēc 1991. gada 20 augusta notikumiem, kad tiek izsludināta Krievijas ogļraču arodbiedrības pilsoniska nepakļaušanās ārkārtējā stāvokļa komitejai. Ogļraču sacelšanās Krievijā bija arī daļa no notikumiem, kas ļāva Baltijas valstīm atgūt savu neatkarību. Portretēto ogļraču sejās redzama apņēmība un nolemtība. Gleznas sižets ir balstīts autora personiskajā pieredzē piedzīvojot streiku filtrācijas nometnē Vorkutā 1946 gadā Sibīrijā aiz polārā loka, Vorkutas ogļu raktuvēs strādāja daudzi izsūtītie no Baltijas valstīm. Tie bija gan politiskie ieslodzītie un kara gūstekņi, gan deportētie no PSRS okupētajām valstīm. Gleznas rāmis veidots no koka un Vorkutas ogļu putekļiem.
“Nošautie Lietuviešu robežsargi” attēlo nesenos notikumus Latvijas Valsts neatkarības atjaunošanas laikā. Glezna tapusi 1991.gada 31.jūlija Medininku robežkontroles punkta notikumu sakarā, pieminot bojāgājušos septiņus Lietuviešu robežsargus, kuri tika noslepkavoti Rīgas OMON vienībai atkāpjoties no Latvijas uz Baltkrieviju.
Aprakstā izmantoti Dzintara Zilgalvja teksti.
